Cielavu ielas parks

Cielavu ielas parks

Dārzciemā trūkst iedzīvotājiem pieejamu atpūtas zonu, tāpēc ir radusies iecere pārveidot tā saukto Cielavu ielu par parku ar soliņiem, aktivitāšu laukumiem un citiem elementiem patīkamai atpūtai. Pašlaik tiek meklētas iespējas, kā šo ieceri realizēt, jo vispirms jāveic būtiski priekšdarbi. Pirmkārt, Cielavu ielas zeme ietilpst kompensējamās zemes fondā, tāpēc vispirms jāmaina paredzētais lietojums. Otrkārt, šajā teritorijā tiešām ir paredzēta iela, kas gan jau ilgi nav izbūvēta. Parka virzība: Ieskatieties skicē – vai šāda vieta nebūtu jauka?

Vītolu atgriešana Slāvu aplī

Vītolu atgriešana Slāvu aplī

2022. gadā Dārzciema apkaimes biedrība jau otro reizi iesniedza Rīgas līdzdalīgās budžetēšanas konkursā projektu par vītolu atgriešanu Slāvu aplī, kur tie kādreiz jau auguši. Apkaimes iedzīvotāji uzskata, ka ir pienācis laiks Dārzciemam atdot to, kas pēdējo 30–40 gadu laikā ir atņemts – zaļo zonu. Tāpēc apkaimes iedzīvotāji ir atbalstījuši projektu “Vēsturiski augušo vītolu atgriešana Slāvu aplī”, kas būtu kā sākums Dārzciema zaļās zonas tālākai atjaunošanai.Slāvu rotācijas aplī, tuvāk tiltam, tiktu iestādīti trīs nokarenie zeltzaru vītoli Salix sepulcralis ‘Chrysocoma’, kuri izceltos…

Read More Read More

Stopiņu republika

Stopiņu republika

Šā bērnības stāsta autors vēlējies palikt anonīms. Gremdējieties atmiņās kopā ar mums! Varbūt atpazīstat arī savas bērnības tekas? SVALKATur visādi piedzīvojumi bijuši. Cēlām štābus, rīkojām slepenus mielastus, kaitinājām bomžus. Man bija ļoti bail no suņiem, kas tur klaiņoja. Reiz mēs tur dzēsām kūlas ugunsgrēku, bet mūs apvainoja dedzināšanā. Slepenajos mielastos slēpāmies garajās zālēs. Tur auga topinambūri, ko es bērnībā saucu par mēness puķēm, un zelta lieti.Iepirkt ēdienu varējām, ja kādam no mums gadījās nauda. 2 Ls jau bija ļoti daudz….

Read More Read More

Kaķu iela

Kaķu iela

Kaķu iela ir cilpveida iela ar izbrauktuvi Ūbeles ielā starp 6. un 8. numuru. Nosaukums piešķirts 2006. gadā. Neilgi pēc tam, kad iela bija ieguvusi savu nosaukumu, apkārtnes iedzīvotāji par tādu vēl neko nebija dzirdējuši un domāja, ka viņus cenšas izjokot. Par to varat pārliecināties šajā raidījumā “Ielas garumā”. Izmantotie avoti Enciklopēdija “Rīgas ielas”, 3. sēj., Rīga: Drukātava, 2009.

Ilūkstes iela

Ilūkstes iela

Ilūkstes iela ir robeža starp Dārzciemu un Pļavniekiem. Savu nosaukumu tā ieguvusi 1934. gadā kā jaunprojektēta iela no Rumpmuižas (tag. A. Deglava) ielas līdz Lubānas ielai gar bijušajām Lapskalna (Lapskalnhöfchen) zemēm, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam. Ielas turpinājums no A. Deglava līdz Dzelzavas ielai izbūvēts 20. gs. 70. g. beigās, jaunā Purvciema dzīvojamā masīva celtniecības laikā, bet šis posms sākotnēji saukts par Mihaila Kazakova ielu, ko 1991. gadā pievienoja Ilūkstes ielai. Ilūkstes ielas vienā pusē atrodas pēc Otrā pasaules…

Read More Read More

Biedri

Biedri

VALDE Māris Kaminskis, valdes priekšsēdētājs Lita Vēvere, valdes locekle Gundega Sēja, valdes locekle

Kontakti

Kontakti

Dārzciema apkaimes biedrībaReģ. Nr. 40008296539Kraukļu iela 19, Rīga, LV-1082 E-pasts: abdarzciems@inbox.lv https://twitter.com/ab_darzciems https://www.facebook.com/DarzciemaApkaime Ja vēlaties iestāties biedrībā, aizpildiet iesniegumu un nosūtiet uz biedrības e-pastu. Ar biedrības statūtiem var iepazīties sadaļā “Biedrība”.

Fabrika “Teika”

Fabrika “Teika”

Mēbeļu fabrika “Teika” atradusies Deglava ielā 50. Šai adresē 20. gs. 30. gados darbojās Mēbeļu rūpniecības un tirdzniecības uzņēmums “E. Rudzītis un K. Apsītis”, kas pēc nacionalizācijas 1940. gada nogalē tika pārsaukts par “Rīgas komunāru”. Tolaik tas bija lielākais valsts pakļautībā esošais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā ar 91 strādājošo. Kara laikā uzņēmums daudz necieta un 1944. gada nogalē atsāka darbību. 1950. gadā, apvienojot “Rīgas komunāru”, Rīgas Liestu fabriku Ļeņina ielā 246 (bijušo E. Rudzīša finieru un izkapšu strīķu fabriku Brīvības gatvē 53), “Darba rīku” Lāčplēša…

Read More Read More

93. vidusskola

93. vidusskola

Rīgas 93. vidusskola dibināta 1988. gadā, un skolas atklāšanā lenti pārgriezis pats Alfrēds Rubiks, toreizējais Rīgas mērs. Sākotnēji tajā bija iecerēts mācības nodrošināt krievu valodā, taču apkārtnē jau bijušas trīs krievu skolas un tikai viena latviešu skola, tāpēc iedzīvotāju iebildumu dēļ un Atmodas kontekstā galu galā tomēr nolemts mācības nodrošināt latviešu valodā. Šāds lēmums gan saskāries ar pretestību — vecāki pirms 1. septembra nav ielaisti skolā uz talku, lai gan bija brīdinājuši par ierašanos. Augustā tika arī dedzināta telpa, kurā notikusi skolēnu…

Read More Read More