Matīsa kapi

13/02/2022 admin Comments 0 Comment

Matīsa kapi tika ierīkoti 1871. gadā Revolūcijas ielas galā dzelzceļa un rūpnīcu rajonā, kur dzīvoja liela daļa Rīgas strādniecības, un tie bija paredzēti nespējnieku un mazturīgu pilsoņu apbedīšanai.

Kopš 1905. gada tajos mūža mieru raduši arī cariskās Krievijas militārā spēka un strādniecības sadursmēs 1905. gadā kritušie un P. Stučkas inspirētā boļševistiskā terora apstākļos 1919. gadā nonāvētie rīdzinieki. Te guldīti soda ekspedīciju upuri, politiskajās prāvās notiesātie un Centrālcietumā (atklāts 1905. gadā, bet celts līdz 1914. gadam) nošautie boļševistiskā režīma pretinieki. Šie kapi ir lielākā kritušo revolucionāru apbedīšanas vieta Rīgā.

Centrālcietums. — Rīgas Centrālcietuma komplekss Mazajā Matīsa ielā. Cietuma kompleksā tobrīd ietilpa 15 ēkas. Tālumā redzams Rīgas ūdenstornis. Avots: http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/266924.

Pašā kapu malā atrodas 1959. gadā atklātā Komunāru siena (arhitekti Aleksandrs Birzenieks un Oļegs Zakamennijs, tēlnieks Ļevs Bukovskis). Šī memoriāla mērķis ir godināt par savu taisnības izpratni 20. gs. sākumā cietušo cīnītāju piemiņu, un tas ir veidots kā siena — soda vieta. Granītā kaltajā kompozīcijā attēlota cīnītāju nelokāmība izšķirošās izvēles priekšā. Par tās prototipu kalpoja gan pie Perlašēzas (Pere Lachaise) kapsētas sienas nošauto Parīzes komūnas sacelšanās dalībnieku memoriālā siena, kas veidota 19. gs. beigās, gan spāņu mākslinieka Fransisko Goijas glezna ar revolucionāru nošaušanas sižetu.

Tāpat Matīsa kapos pretī Komunāru sienai 2005. gada 11. jūnijā atklāja piemiņas zīmi nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un Rīgas Centrālcietumā laikā no 1944. līdz 1953. gadam nevainīgi iznīcinātajiem cilvēkiem. Daudzi padomju okupācijas režīma politiski represētie cilvēki, kuri spīdzināti un nošauti Rīgas Centrālcietumā, tika slepus apbedīti kapos bez piemiņas zīmēm, tāpēc to piemiņai tika izveidots liels koka krusts un slīpēta granīta piemiņas plāksne.

Krusts Matīsa kapos. — Piemiņas zīme nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem Matīsa kapos. Avots: “Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība”.

Pie Matīsa kapiem atrodas arī divi Rīgas ūdenstorņi. Ūdenstorņi celti 1867. gadā pēc arhitekta Johanna Hāgena projekta pie Lauvas ielas kā divu augšējo ūdeņu torņi. Ēkām piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.