Fabrika “Teika”

Fabrika “Teika”

Mēbeļu fabrika “Teika” atradusies Deglava ielā 50. Šai adresē 20. gs. 30. gados darbojās Mēbeļu rūpniecības un tirdzniecības uzņēmums “E. Rudzītis un K. Apsītis”, kas pēc nacionalizācijas 1940. gada nogalē tika pārsaukts par “Rīgas komunāru”. Tolaik tas bija lielākais valsts pakļautībā esošais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā ar 91 strādājošo.

Kara laikā uzņēmums daudz necieta un 1944. gada nogalē atsāka darbību. 1950. gadā, apvienojot “Rīgas komunāru”, Rīgas Liestu fabriku Ļeņina ielā 246 (bijušo E. Rudzīša finieru un izkapšu strīķu fabriku Brīvības gatvē 53), “Darba rīku” Lāčplēša ielā 81 (bijušo J. Lapsas darba rīku rūpniecību, “Latbrit” kokrūpniecības un tirdzniecības a/s fabriku un kantori) un taras uzņēmumu “Kastu eksports” Biķernieku ielā 17 (bijušo k/s “Šaja Šanters un biedrs” pakkastu un koku apstrādes fabriku), tika izveidota 4. mēbeļu un furnitūras fabrika ar centru toreizējā Ļeņina ielā 246. Jaunais uzņēmums ražoja mēbeles, saplāksni, galdnieku instrumentus, spoguļus, mēbeļu furnitūru, kurpnieku liestes un vēl daudzus citus koka izstrādājumus. 1959. gadā spoguļu ražošana tika nodota Rīgas Stiklu un spoguļu rūpnīcai, 1965. gadā kurpnieku liestu ražošana — rūpnīcai “Centība”, bet 1969. gadā ražotne Lāčplēša ielā — rūpnīcai “Metāltehnika”, un 4. mēbeļu un furnitūras fabrika kļuva par 4. mēbeļu fabriku. 1969. gadā to pārdēvēja par mēbeļu fabriku “Teika”. 1978. gadā to apvienoja ar Rīgas Mēbeļu kombinātu, bet 1991. gadā tā kļuva par daļu no Valsts mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Zunda”, kas pēc pāris gadiem pārtapa par akciju sabiedrību “Zunda”. 2006. gadā a/s “Zunda” filiāle Mēbeļu fabrika “Teika” tika likvidēta.

Fabrika “Teika” ražojusi godalgotas un augstu atzītas mēbeles. Piemēram, komplekts MK-44 “Teika” (tautā dēvēts par “ampīru”) 1970. gada starptautiskajā izstādē “Ķīmija-70” apbalvots ar goda diplomu, bet etnogrāfiskais komplekts “Saulīte” 1975. gada Plovdivas gadatirgū ieguva zelta medaļu un ilgu laiku tika ražots eksportam. Līdz 1963. gadam fabrika ražoja arī šujmašīnu galdiņus, bet līdz 1971. gadam — konstruktoru galdus.

Fabrika vienmēr gājusi kopsolī ar jaunākajām tehnoloģijām. Daudzus tehniskos jaunievedumus raksturo piebilde — apgūts pirmo reizi PSRS. Te jāmin 1953.–1954. gadā uzbūvētā kokmateriālu žāvēšanas kamera ekspluatācijai augstu temperatūru režīmā, 1954.–1955. gadā apgūtā plakņu finierēšana hidrauliskajās presēs, lietojot sintētisko sveķu līmes, 1955.–1956. gadā — apdare ar nitrocelulozes lakām u.c.

1990. gadā fabrika “Teika” ražoja ozolkoka eksporta produkciju — ēdamgrupas mēbeles, plauktus, bāzes mēbeles. Turklāt fabrikā “Teika” veica skaidu plātņu piegriešanu un finierēšanu visa uzņēmuma vajadzībām.

Avots: https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/mezhi/citas_publikacijas/Koks_Latvijas_Valsts_Un%20_Tautas_Dzive_s.pdf.
Avots: https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/mezhi/citas_publikacijas/Koks_Latvijas_Valsts_Un%20_Tautas_Dzive_s.pdf.

Izmantotie avoti:

https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/mezhi/citas_publikacijas/Koks_Latvijas_Valsts_Un%20_Tautas_Dzive_s.pdf

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *