Browsed by
Month: 2022. gada februāris

Stopiņu republika

Stopiņu republika

Šā bērnības stāsta autors vēlējies palikt anonīms. Gremdējieties atmiņās kopā ar mums! Varbūt atpazīstat arī savas bērnības tekas? SVALKATur visādi piedzīvojumi bijuši. Cēlām štābus, rīkojām slepenus mielastus, kaitinājām bomžus. Man bija ļoti bail no suņiem, kas tur klaiņoja. Reiz mēs tur dzēsām kūlas ugunsgrēku, bet mūs apvainoja dedzināšanā. Slepenajos mielastos slēpāmies garajās zālēs. Tur auga topinambūri, ko es bērnībā saucu par mēness puķēm, un zelta lieti.Iepirkt ēdienu varējām, ja kādam no mums gadījās nauda. 2 Ls jau bija ļoti daudz….

Read More Read More

Kaķu iela

Kaķu iela

Kaķu iela ir cilpveida iela ar izbrauktuvi Ūbeles ielā starp 6. un 8. numuru. Nosaukums piešķirts 2006. gadā. Neilgi pēc tam, kad iela bija ieguvusi savu nosaukumu, apkārtnes iedzīvotāji par tādu vēl neko nebija dzirdējuši un domāja, ka viņus cenšas izjokot. Par to varat pārliecināties šajā raidījumā “Ielas garumā”. Izmantotie avoti Enciklopēdija “Rīgas ielas”, 3. sēj., Rīga: Drukātava, 2009.

Ilūkstes iela

Ilūkstes iela

Ilūkstes iela ir robeža starp Dārzciemu un Pļavniekiem. Savu nosaukumu tā ieguvusi 1934. gadā kā jaunprojektēta iela no Rumpmuižas (tag. A. Deglava) ielas līdz Lubānas ielai gar bijušajām Lapskalna (Lapskalnhöfchen) zemēm, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam. Ielas turpinājums no A. Deglava līdz Dzelzavas ielai izbūvēts 20. gs. 70. g. beigās, jaunā Purvciema dzīvojamā masīva celtniecības laikā, bet šis posms sākotnēji saukts par Mihaila Kazakova ielu, ko 1991. gadā pievienoja Ilūkstes ielai. Ilūkstes ielas vienā pusē atrodas pēc Otrā pasaules…

Read More Read More

Biedri

Biedri

VALDE Māris Kaminskis, valdes priekšsēdētājs Lita Vēvere, valdes locekle Sandra Krafte, valdes locekle

Kontakti

Kontakti

Dārzciema apkaimes biedrībaReģ. Nr. 40008296539Kraukļu iela 19, Rīga, LV-1082 E-pasts: abdarzciems@inbox.lv https://twitter.com/ab_darzciems https://www.facebook.com/DarzciemaApkaime Ja vēlaties iestāties biedrībā, aizpildiet iesniegumu un nosūtiet uz biedrības e-pastu. Ar biedrības statūtiem var iepazīties sadaļā “Biedrība”.

Fabrika “Teika”

Fabrika “Teika”

Mēbeļu fabrika “Teika” atradusies Deglava ielā 50. Šai adresē 20. gs. 30. gados darbojās Mēbeļu rūpniecības un tirdzniecības uzņēmums “E. Rudzītis un K. Apsītis”, kas pēc nacionalizācijas 1940. gada nogalē tika pārsaukts par “Rīgas komunāru”. Tolaik tas bija lielākais valsts pakļautībā esošais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā ar 91 strādājošo. Kara laikā uzņēmums daudz necieta un 1944. gada nogalē atsāka darbību. 1950. gadā, apvienojot “Rīgas komunāru”, Rīgas Liestu fabriku Ļeņina ielā 246 (bijušo E. Rudzīša finieru un izkapšu strīķu fabriku Brīvības gatvē 53), “Darba rīku” Lāčplēša…

Read More Read More

Rīgas Dārzciema vidusskola

Rīgas Dārzciema vidusskola

Rīgas 93. vidusskola dibināta 1988. gadā, un skolas atklāšanā lenti pārgriezis pats Alfrēds Rubiks, toreizējais Rīgas mērs. Sākotnēji tajā bija iecerēts mācības nodrošināt krievu valodā, taču apkārtnē jau bijušas trīs krievu skolas un tikai viena latviešu skola, tāpēc iedzīvotāju iebildumu dēļ un Atmodas kontekstā galu galā tomēr nolemts mācības nodrošināt latviešu valodā. Šāds lēmums gan saskāries ar pretestību — vecāki pirms 1. septembra nav ielaisti skolā uz talku, lai gan bija brīdinājuši par ierašanos. Augustā tika arī dedzināta telpa, kurā notikusi skolēnu…

Read More Read More

Matīsa kapi

Matīsa kapi

Matīsa kapi tika ierīkoti 1871. gadā Revolūcijas ielas galā dzelzceļa un rūpnīcu rajonā, kur dzīvoja liela daļa Rīgas strādniecības, un tie bija paredzēti nespējnieku un mazturīgu pilsoņu apbedīšanai. Kopš 1905. gada tajos mūža mieru raduši arī cariskās Krievijas militārā spēka un strādniecības sadursmēs 1905. gadā kritušie un P. Stučkas inspirētā boļševistiskā terora apstākļos 1919. gadā nonāvētie rīdzinieki. Te guldīti soda ekspedīciju upuri, politiskajās prāvās notiesātie un Centrālcietumā (atklāts 1905. gadā, bet celts līdz 1914. gadam) nošautie boļševistiskā režīma pretinieki. Šie kapi ir lielākā…

Read More Read More

Lāču muiža

Lāču muiža

Lāču muiža Lāču muiža (Bärenhof / Morgensterns Hof) atradusies Nīcgales ielā (agrāk to dēvēja par Lāču muižas ielu), Sesku un Nīcgales ielas stūrī, kur līdz 2006. gadam atradās tās vārdā nosauktais Lāču muižas tirgus, bet šobrīd darbojas veikals “Maxima”. 18. gs. 30. gados Lāču muižas purvā zemniekiem tika atļauts celt mājas; apbūve aprobežojās ar divu līdz trīs stāvu ēkām. 19. gs. vidū muiža piederēja agronomam Gotlībam Ferdinandam Zēmundam (Seemund), kura dzimtai piederēja arī kaimiņos esošā Dzirnavmuiža (Mühlenhof), vēlākā Zēmunda muiža (Seemundshof),…

Read More Read More