VĒSTURE

Dārzciems atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā, Daugavas labajā krastā, un robežojas ar Purvciemu, Pļavniekiem, Šķirotavu, Maskavas forštati un Avotu apkaimi. Tā robežas iezīmē Lubānas, Ilūkstes, Augusta Deglava un Slāvu iela, kā arī dzelzceļš. Visi apkaimes 457 hektāri ir līdzeni un diezgan viendabīgi – apkaimē nav ne kalnu, ne ieleju, ne mežu, ne ūdenstilpju, ja neskaita Matīsa kapu uzkalniņu un apstādījumus, toties ir mājīga privātmāju un arī daudzstāvu māju apbūve, kuru pagalmos izveidojušās mazas vietējās zaļās oāzītes.

18. gs. beigu kartēs tagadējā Dārzciema teritorija apzīmēta kā zosu ganības. Un, nudien, sākotnēji Dārzciems nebija vis nekāds ciems, bet gan purvaina teritorija, kuras pļavās apkārtējo māju saimnieki ganīja zirgus, govis un citus lopus, netālu no Ilūkstes ielas pēcāk arī pletušies kolhoza lauki. Iedzīvotāji vēl tagad Dārzciemu atceras kā grāvjainu apvidu, kur varējuši ar piepūstu kameru peldēt pa ūdeni no viena ielas gala līdz otram un māju tuvumā iet lasīt dzērvenes. Savā ziņā komisks ir 93. vidusskolas skolotājas Sarmas Krūskopas stāsts par kādu zēnu, kas, lasīdams dzērvenes iepretī vietai, kur tagad atrodas skola, sastapies ar čūsku. Izbijies zēns uzrāpies kokā, kur sev par šausmām attapies, ka čūskas ir visapkārt. Cik ilgi sēdējis kokā – nav zināms.

Purvi, pļavas un lopi gan nebija vienīgā Dārzciema mantība — tagadējā Slāvu apļa rajonā atradušies Pulvera pagrabi, netālu no tiem, tagadējās Lubānas un Slāvu ielas krustojumā, bijis Pura krogs, bet virzienā vairāk uz Matīsa kapu pusi  rindojās veselas trīs muižas — Zēmunda muiža (Seemundshof, Mühlenhof), Jāņa pusmuiža (Johannenhof) un Lāču muiža (Bärenhof / Morgensterns Hof). Jāņa pusmuiža vārdu devusi tagadējai dzelzceļa stacijai “Jāņavārti”, bet par Lāču muižu pirms pārdesmit gadiem vēl liecināja Lāču muižas tirgus un tāda paša nosaukuma sabiedriskā transporta pietura. Agrākās 55. vidusskolas skolēni vēl atceras veco muižas ēku un pie tās esošo dīķi, pa kura nogāzēm esot uz skolas somām šļūkājuši, un arī ēkas nojaukšanu, kurā paši piedalījušies.

Pēc 1923. gadā arhitekta Arnolda Lamzes vadībā izstrādātā Rīgas ģenerālplāna pilsētas perifērijā bija paredzēta vienīgi ekstensīva mazstāvu apbūve jeb “dārzu pilsētas klajais apbūves veids”, kas dienvidos un austrumos stiepās līdz Dolei, Baltezeram un Ropažiem. Šai zonā iekļaujas arī lielākā daļa Dārzciema apbūves. Rīgas pilsētas robežās Dārzciems tika iekļauts 1924. gadā.

Pēc Otrā pasaules kara Dārzciemā kā sēnes pēc lietus saradās vienģimenes mājas, kuras būvēja paši savām rokām. Daudzas no tām piederēja pie tā saucamā tintes pudelītes tipa — tās bija kvadrātiskas vienstāva ēkas ar regulāru četrslīpju jumtu un skursteni centrā. Liela daļa no šī ēkām tika nojaukta 70.–80. gados, kad sāka celt daudzstāvu dzīvojamos namus (103., 119. sērijas, mazģimeņu projekta un arī citu projektu ēkas). Dārzciema rietumu daļā starp Dārzciema un Ilūkstes ielu lielākoties ir viena un divu stāvu apbūve, bet rietumu un ziemeļu daļā dominē trīs līdz deviņu stāvu dzīvojamo māju apbūve. 70. gadu vidū tur lielākos daudzstāvu namu korpusus uzbūvēja padomju armijas virsnieku vajadzībām. Vēlāk mājas Dārzciemā sāka būvēt lielie rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākais bija “Aldaris”.

UZŅĒMĒJDARBĪBA

Dārzciemā līdztekus dzīvojamo māju apbūvei izveidojās arī vairāki nozīmīgi uzņēmumi. Divi no tiem atradās Deglava ielā: ielas 50. namā darbojās mēbeļu fabrika “Teika”, kurā tika ražoti augstu novērtēti mēbeļu komplekti, bet Deglava ielā 60 20. gs. 30. gados atradās Rīgas nažu fabrika “Speciālists”, ko pēc 2. pasaules kara aizstāja Rīgas elektroaramatūras rūpnīca “Elektro” (dibināta 1946. g. kā artelis “Elektro”), bet 1971. gadā — Rīgas eksperimentālā mehanizācijas līdzekļu rūpnīca, kas bijusi vienīgā elektroinstalācijas un elektroarmatūras izstrādājumu rūpnīca bijušajā PSRS.

Daudz dažādu uzņēmumu izvietojušies Dārzciema ielā, ko varētu uzskatīt par apkaimes centrālo ielu. Tā, piemēram, 20. gs. 30. gadu beigās sabiedrība “Sentab” (“Svenska Entreprenad AB”) uzcēla līdz ar Ķeguma HES celtniecību Dārzciema ielā 86 uzcēla modernu transformatoru apakšstaciju (apakšstacija “Jāņciems”), kas pēc elektroenerģijas patēriņa ir lielākā apakšstacija Latvijā[1]. Tai pašā adresē 70.–80. gados atradās LPSR Galvenās enerģētikas un elektrifikācijas ražošanas pārvaldes Augstsprieguma tīkls, bet vēlāk uzņēmuma “Rīgas elektrotīkls” Augstsprieguma tīklu pārvalde.

Dārzciema ielā 60 70.–80. gados bijusi PSRS Civilās aviācijas ministrijas 85. eksperimentālā aviācijas rūpnīca. Iedzīvotāji vēl atceras apdullinošo troksni, ko radīja dzinēju darbināšana rūpnīcā, un arī darbinieku pārpildītās autobusu pieturas. 90. gadu sākumā šajā adresē iekārtojies uzņēmums “Auto-Eiropa-Rīga”, bet tagad tur atrodas dažādi veikali, biroji un autocentri.

Mūsdienās Dārzciemā mājvietu raduši arī vairāki Rīgā labi pazīstami uzņēmumi. Tā, piemēram, Vietalvas ielā atrodas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Clean R” un tā dalīto atkritumu pieņemšanas laukums, bet Dārzciema ielā – akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, savukārt Rēzeknes ielā apmeklētājus gaida populārais mājas un citu preču veikals “Cenuklubs.lv”. Turpat netālu arī SIA “Latvijas energoceltnieks” un instrumentu nomas punkts “Ramirent”. Vestienas ielu par savu mājvietu izraudzījusies SIA “Rīgas satiksme”, kā arī “Rīgas enerģijas” koģenerācijas stacija un daudz citu uzņēmumu.

Ko darīt būs arī auto un moto sporta cienītājiem – Dārzciema ielā ir gan motociklu veikals “Honda” un “Suzuki” autosalons, gan arī automašīnu izplatītājs “BMW Latvija”, bet citviet atrodami gan lietotu automašīnu tirgus plači, gan autodetaļu veikali un pat kravas automašīnu piederumu veikals.

Lietoto preču pērļu mednieki var ieskatīties Nīcgales ielas “R.D.A.” un turpat netālu esošajā veikalā “Humana”.

Bet, kad pērļu medībās sāk kurkstēt vēders, izsalkumu var remdēt, pasūtinot gardumus pie galdiņa tādās vietās kā “BambooK Lounge” vai “Džuljeta” Deglava ielā vai restorāniņā “Osvalds Pupa” Rēzeknes ielā. Vienkāršāka, bet gana kārtīga paēšana gaidāma Dārzciema ielas “Pusdienotavā” pie Slāvu apļa vai “Rīgas satiksmes” ēdnīcā, savukārt Rumbulas un Dārzciema ielas stūrī uz šašliku aicina pie “Šašliku pagasta” nogūlusies akmens lauva.

Ja labāk vēlaties ko līdzņemšanai, nobaudiet “Chilli Pepper” kebabus Deglava ielā vai, ja labāk tīk pica vai grila ēdieni, ieskrieniet turpat pa blakus durvīm ēstuvē “Pizza & Grill”. Picu varat pasūtīt arī picērijā “Jūsu Pica”, kas iemitinājusies tirdzniecības centrā “Green” Nīcgales ielā.

Ja nu pietiek tikai ar kādu uzkodu, tad gana labi der arī turpat ierīkotais “Rimi” vai arī pāri Nīcgales ielai esošā “Maxima”, kas uzcelta agrākā Lāču muižas tirgus vietā. “Maxima” ierīkota arī agrākā universālveikala “Lubāna” vietā, kurš darbojās Lubānas ielā 52 līdz pat 2004. gadam.

Viens no pirmajiem lielveikaliem apkaimē gan esot bijis veikals “Rimi Deglava” Deglava ielā 110. Netālu esošās skolas skolēni varbūt to vēl atceras ar nosaukumu “Maxi Market”. Un kurš gan var aizmirst tumsību un īpatnējo smaržu, kas valdīja turpat netālu esošajā interneta klubā “4F” jeb “Čefā” — tādi klubi interneta ēras sākumā, kad dators katrā mājā vēl nebija norma, bija varen populāri.

Universālveikals kādreiz esot bijis arī Nīcgales ielā 40. Turpat netālu, kādā no Sesku ielas daudzstāvu namiem, pagrabiņā bija neliels veikaliņš, kur apkārtnes bērni skrēja pirkt uzlīmēs ietītas košļenes, mutē sprāgstošas konfektes un gumijotus ēdamdiegus, kas bija tik skābi, ka ģīmis savelkas. Ir zudis arī zaļais un apaļais koka veikals Dārzciema un Deglava ielas stūrī, veikals, taras pieņemšanas punkts un avīžu kiosks Strautu un Dārzciema ielas stūrī un šaurais veikaliņš Kārsavas ielā, uz kuru apkaimes mammas stiepušas līdzi bērnus, lai padomju stingrajā sistēmā dabūtu vairāk sviesta. Nav vairs arī “Hanzas Maiznīcas” veikaliņa, kur varēja iegādāties smaržīgus un siltus maizes klaipus un ķimeņotos radziņus, ko pa gabalam nolocīt, ejot atpakaļ mājās, tomēr ražotne joprojām darbojas, regulāri piepildot Pildas ielas apkārtni ar svaigi ceptas maizes aromātu.

Apkaimē ir pieejami arī valsts pakalpojumi, piemēram, Nīcgales un Vietalvas ielas stūrī ir Rīgas 35. pasta nodaļa. Agrāk pasta nodaļa atradās Rumbulas un Skaņu ielas stūra namā, saimniekam atņemtā mājā. Pasta nodaļas tur vairs nav, bet pabalējušais uzraksts gan vēl ir redzams.

Turpat netālu, pie Rumbulas ielas 14. numura, agrāk bijis skaists nams, kurā dzīvojusi Kampes ģimene ar trim bērniem – Jāni, Pēteri un Ramonu. Tai laikā esot bijis atļauts būvēt 60 kvadrātmetrus lielas mājas, bet Kampes māja, kā par nelaimi, bijusi lielāka. Tā nu daļa nama ģimenei tika atņemta un atņemtajā daļā tika ierīkota bibliotēka. Bibliotēka bijusi ļoti skaista — tai bijusi ar parketu izklāta zāle, kamīns un dārzs ar zemu cirptiem dzīvžogiem, cirptām liepām, kā arī ieapaļa terase ar kolonnām pēcpusdienas tējas dzeršanai.

Izglītības iespējas nodrošina Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola, Rīgas 93. vidusskola un bērnudārzs “Māra”. 2016. gadā Dārzciema ielā tika atklāts arī jaunais Rīgas Valsts tehnikuma praktisko mācību centrs. Projekta ietvaros ir pilnībā pārbūvēta vecā ēka, kā arī pilnīgi no jauna uzbūvēti divi mācību korpusi. Tajos praktiskos priekšmetus turpmāk apgūs Drukas un mediju tehnoloģiju, Enerģētikas, Mašīnbūves un Dzelzceļa nodaļu audzēkņi, mūsdienīgi aprīkotajās telpās izvietotas mācību laboratorijas un darbnīcas mašīnbūves, metālapstrādes, enerģētikas, poligrāfijas un dzelzceļa izglītības programmu apguvei.

Izmantotie avoti

https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/apkaimju_vestur_apraksts.pdf

https://apkaimes.lv/darzciems/vesture/

http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/RigasMuizinas/RigasMuizinuSar.htm

https://www.db.lv/zinas/bernu-smaidus-iemuzina-jau-14-gadus-494783

Dārzciema iedzīvotāju atmiņas

---

[1] https://buvlaukums.lv/lv/news/article/as-sadales-tikls-rigas-elektrotikla-atjaunosana-ie-4237/