Deglava iela
Sākumā šī bija neplānota beznosaukuma iela, ceļš, kas veda uz Rumpmuižu pilsētas patrimoniālajā apgabalā. 1885. gadā to nosauca par Rumpmuižas ielu, bet 1937. gadā pārdēvēja rakstnieka A. Deglava vārdā (1912.–1922. gadā dzīvojis ielas 24. namā).
Šis bijis tipisks strādnieku rajons ar mājām labajā pusē un sakņu dārziem kreisajā, kas līdz Deglava tilta izbūvei bijis gana kluss. Līdz pat 1961. gadam uz ielas apkārtni nāca ganīties govis no Jāņa Asara ielas. Tagadējā Daugavas stadionā vietā bijuši ģimenes dārziņi, tā sauktā Sējas kolonija, bet zem tilta (Deglava ielā 28) atrodas 19. gs. beigās celtais Brāļu Kleinu mašīnbūves fabrikas komplekss ar meistaru dzīvojamo ēku. Pēc fabrikas slēgšanas aptuveni 120 metrus garās mehāniskās darbnīcas sāka izmantot par armijas noliktavām.
Tagadējā lielveikala “Maxima XXX” vietā bija ieplānots celts 20 stāvu viesnīcu, bija jau ielikti pamati, kuros krājies ūdens un apkārtnes bērni gājuši slidot. Viesnīca tā arī netika uzcelta.
Vairāk par Deglava ielu skatiet raidījumā “Ielas garumā”.
Izmantotie avoti
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.04.2003-ielas-garuma-augusta-deglava-iela.id113934
Enciklopēdija “Rīgas ielas”, 1. sēj., Rīga: Priedaines, 2001.