Browsed by
Author: admin

Fabrika “Teika”

Fabrika “Teika”

Comments 0 Comment

Mēbeļu fabrika “Teika” atradusies Deglava ielā 50. Šai adresē 20. gs. 30. gados darbojās Mēbeļu rūpniecības un tirdzniecības uzņēmums “E. Rudzītis un K. Apsītis”, kas pēc nacionalizācijas 1940. gada nogalē tika pārsaukts par “Rīgas komunāru”. Tolaik tas bija lielākais valsts pakļautībā esošais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā ar 91 strādājošo. Kara laikā uzņēmums daudz necieta un 1944. gada nogalē atsāka darbību. 1950. gadā, apvienojot “Rīgas komunāru”, Rīgas Liestu fabriku Ļeņina ielā 246 (bijušo E. Rudzīša finieru un izkapšu strīķu fabriku Brīvības gatvē 53), “Darba rīku” Lāčplēša…

Read More Read More

Rīgas Dārzciema vidusskola

Rīgas Dārzciema vidusskola

Comments 0 Comment

Rīgas 93. vidusskola dibināta 1988. gadā, un skolas atklāšanā lenti pārgriezis pats Alfrēds Rubiks, toreizējais Rīgas mērs. Sākotnēji tajā bija iecerēts mācības nodrošināt krievu valodā, taču apkārtnē jau bijušas trīs krievu skolas un tikai viena latviešu skola, tāpēc iedzīvotāju iebildumu dēļ un Atmodas kontekstā galu galā tomēr nolemts mācības nodrošināt latviešu valodā. Šāds lēmums gan saskāries ar pretestību — vecāki pirms 1. septembra nav ielaisti skolā uz talku, lai gan bija brīdinājuši par ierašanos. Augustā tika arī dedzināta telpa, kurā notikusi skolēnu…

Read More Read More

Matīsa kapi

Matīsa kapi

Comments 0 Comment

Matīsa kapi tika ierīkoti 1871. gadā Revolūcijas ielas galā dzelzceļa un rūpnīcu rajonā, kur dzīvoja liela daļa Rīgas strādniecības, un tie bija paredzēti nespējnieku un mazturīgu pilsoņu apbedīšanai. Kopš 1905. gada tajos mūža mieru raduši arī cariskās Krievijas militārā spēka un strādniecības sadursmēs 1905. gadā kritušie un P. Stučkas inspirētā boļševistiskā terora apstākļos 1919. gadā nonāvētie rīdzinieki. Te guldīti soda ekspedīciju upuri, politiskajās prāvās notiesātie un Centrālcietumā (atklāts 1905. gadā, bet celts līdz 1914. gadam) nošautie boļševistiskā režīma pretinieki. Šie kapi ir lielākā…

Read More Read More

Lāču muiža

Lāču muiža

Comments 0 Comment

Lāču muiža Lāču muiža (Bärenhof / Morgensterns Hof) atradusies Nīcgales ielā (agrāk to dēvēja par Lāču muižas ielu), Sesku un Nīcgales ielas stūrī, kur līdz 2006. gadam atradās tās vārdā nosauktais Lāču muižas tirgus, bet šobrīd darbojas veikals “Maxima”. 18. gs. 30. gados Lāču muižas purvā zemniekiem tika atļauts celt mājas; apbūve aprobežojās ar divu līdz trīs stāvu ēkām. 19. gs. vidū muiža piederēja agronomam Gotlībam Ferdinandam Zēmundam (Seemund), kura dzimtai piederēja arī kaimiņos esošā Dzirnavmuiža (Mühlenhof), vēlākā Zēmunda muiža (Seemundshof),…

Read More Read More

S. Žoltoka pamatskola

S. Žoltoka pamatskola

Comments 1 comment

Tagadējā Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola dibināta 1960. gadā kā Rīgas 55. vidusskola. 1978. gadā skolā atvērās pirmās hokejistu klases, un skola, pateicoties Andra Siliņa entuziasmam un hokeja mīlestībai, kļuva par savā ziņā Latvijas hokeja šūpuli. Daudzi hokeja klašu absolventi ir kļuvuši par pazīstamiem un izciliem sportistiem. Gandrīz visi Latvijas valsts izlases hokejisti kādreiz ir mācījušies Rīgas 55. vidusskolā, piemēram, A. Irbe, H. Vītoliņš, S. Ozoliņš, G. Panteļējevs, V. Ignatjevs, V. Tambijevs, G. Paste, R. Bukarts, A. Kerčs, M. Grundmanis, U….

Read More Read More

Mārtiņš Gailītis

Mārtiņš Gailītis

Comments 0 Comment

Mārtiņš Gailītis jeb “Marka”, grupas “Double Faced Eels” solists un ģitārists, absolvējis Rīgas 93. vidusskolu, kur arī aizsākusies viņa interese par mūziku sāk izrādīt vidusskolā. Tur top pirmās dziesmas un rodami grupas pirmsākumi. Šajā laika posmā top arī apvienības nosaukums “Zuši”, kas vēlāk pārtop par “Double Faced Eels”. Grupa izdevusi piecus albumus, popularitāti iemantojusi ar dziesmu “Zilais valis”. 2010. gadā Marka izdevis pirmo soloalbumu “Vēl patiesāk”. Paralēli tam viņa komponētās kompozīcijas sāk izmantot savā daiļradē arī citi Latvijā atpazīstami mākslinieki. Mārtiņš…

Read More Read More

Leons Krivāns

Leons Krivāns

Comments 0 Comment

Dārzciemiešiem bijis tas lepnums dzīvot līdzās lieliskajam aktierim Atzinības krusta virsniekam Leonam Krivānam (1938–2020), kas spēlējis lomas neskaitāmās Dailes teātra izrādēs, kā arī dažādās filmās un televīzijas seriālos. Viņš arī piedalījies daudzos radiolasījumos, ierunājis CD klausāmās grāmatas. 1988. gadā atzīts par Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku. Popularitāti ieguvis ar komiskajām lomām filmās “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Dāvana vientuļai sievietei” un TV seriālā “Sirdsmīļā Monika”. Izmantotie avoti https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/in-memoriam/leons-krivans

Holšteinu ģimene

Holšteinu ģimene

Comments 0 Comment

“Astro’n’out” grupas soliste, Maskačkas apdziedātāja Māra Upmane-Holšteine ar vīru Jāni Holšteinu-Upmani un bērniem par savu jauno mītnes vietu izvēlējušies kādu Dārzciema mājiņu ar koši oranžām terases kolonnām. Interesantā terase, saimnieces un dizaineres iekārtota, jau paguvusi pagozēties “IKEA” interjera ideju lapā. Goran Gora ir latviešu dziesminieks, komponists, televīzijas ziņu vadītājs un sabiedriskais darbinieks. Komponē mūziku Latvijas lielākajiem teātriem un ir izdevis piecus albumus. “Astro’n’out” ir viena no populārākajām latviešu grupām. 2003. gadā dibinātā grupa ir izdevusi astoņus albumus un par albumu “Multivitamīnu…

Read More Read More

Augusts Sēja

Augusts Sēja

Comments 0 Comment

Augusts Sēja bija diplomēts dārznieks un selekcionārs, beidzis Dārzkopības skolu (visticamāk, Voroņežā). Augusta bibliotēkā bijis daudz grāmatu vācu un krievu valodā par puķkopību, selekciju utt., bet viņa īstā kaislība esot bijušas ciklamenas, kā dēļ Pirmās brīvvalsts laikā Sējas kungs pat ticis dēvēts par Ciklamenu karali. Viņa profesionālās dzīves mērķis bija radīt  tādus ciklamenu stādus, kuri augot veidotu “trīs stāvus” un plauktu pakāpeniski. Augusta Sējas puķu veikals atradies Tallinas un tagadējās A. Čaka ielas stūrī. K. Barona ielā viņam piederējuši nami un siltumnīcas,…

Read More Read More

Steigas iela

Steigas iela

Comments 0 Comment

1951. gadā, pēckara Rīgā trūkstot dzīvokļiem, arī Purvciemā un Dārzciemā sāk celt privātmājas un ierīkot ielas. Steigas iela savu nosaukumu ieguva 1957. gadā. Stāstot, ka nosaukumu izdomājis 14. nama iedzīvotājs – pienākuši no izpildkomitejas un prasījuši, kā tad ielu sauks. Viņš atbildējis, ka, ja jau tādā steigā ceļot, lai ir Steigas iela. Kamēr vēl nebija ierīkots ūdensvads, iedzīvotāji gājuši pēc ūdens uz tuvējiem ūdenspumpjiem. Viens no tiem bijis ierīkots Stopiņu ielā pie komerciālās teritorijas, kur atrodas “Mēbeļu bode” un ziedu…

Read More Read More