Gada putns 2009. gadā  — jūras krauklis (Phalacrocorax carbo)

Pa ceļam aplūko objektus (spied uz nosaukumiem, lai apskatītu):

>>>Puķu zārds Kārsavas ielā 9>>>

Skaistums slēpjas ne tikai aiz sētas! Vasarā pie Kārsavas ielas 9. nama acis priecē zārds ar krāšņiem ziediem.

>>>Saskaiti visus kraukļus Kraukļu ielas garumā!>>>

Kraukļu ielā ir sava republika, kurā uz sētām sēž draudzīgi krauklīši! Ejot pa to, saskaiti, cik to ir!

>>>Atpūtas pauze Dārzciema ielā 53>>>

Laiks atpūtināt kājas?

Ieej citās apkaimēs ne tik bieži sastopamajā veikalā “Beta!”

>>>Ceļojošais ozols Dārzciema ielā 53>>>

Vai tici, ka arī koki ceļo?

Šis ozols bija ieaudzis kādas jaunbūves sētā, un saimnieks gribēja to nocirst. Dārzciema apkaimes biedrība to izglāba, pārstādot pie veikala “Beta” (Pildas ielas pusē).

>>>Dārzciema apkaimes egle Kraukļu/Pildas ielu stūrī>>>

Ik gadu dārzciemieši pulcējas pie šīs egles, mēra, cik gara tā pa gadu ir izaugusi, dzied Ziemassvētku dziesmas, rotā to un īpaši izjūt spiederību savai apkaimei un vienotību.

---

Tālākos takas punktus un to aprakstus skaties pēdējā lapā.

---

Krauklis ir lielākais Korvidu (Corvidae) dzimtas pārstāvis, zvirbuļveidīgo kārtas lielākais putns. Krauklis un vārna ir tuvākie radinieki, un abas sugas ir vārnu dzimtas pārstāvji. 

Krauklis ir spēcīgs, ļoti vērīgs un uzmanīgs putns, visēdājs, kas sastopams tikai ziemeļu puslodē. Krauklis ir pilnīgi melns, ar spēcīgu knābi, brūnām acīm un ļoti iespaidīgu izmēru, apspalvojums mēdz būt ar metālisku spīdumu. Krauklis var sasniegt 70 cm garumu, ar spārnu platumu līdz 150 cm. Latvijā viņš mīt jau kopš seniem laikiem. Jau gadsimtiem ilgi pastāv uzskats, ka krauklis ir inteliģents putns, kā arī ilgdzīvotājs. 

Jaunie putni uzturas kopā lielākos baros, bet, sasniedzot dzimumbriedumu, veido pārus uz mūžu. Katram ligzdojošam pārim ir sava teritorija, kuru praktiski nepamet gandrīz nekad, uzturoties tajā visu gadu. Jauno kraukļu bari turpretī ir nomadnieki un klejo lielās teritorijās. Pirms vaislas putni veic neparastas pārošanās spēles – mēģinot iepriecināt mātīti, tēviņi veic sarežģītas figūras un manevrus gaisā. Krauklis var pārsteigt arī mātīti ar savu “svarīgo” gaitu. Pielūdzējs paceļ augstu galvu, izpleš kaklu, atver asti kā vēdekli un tādā formā iet savai dāmai priekšā. Katram ligzdojošam pārim ir sava teritorija, kuru praktiski nepamet gandrīz nekad, uzturoties tajā visu gadu. 

Krauklis spēj atdarināt dažādas skaņas, cilvēka runu ieskaitot. Lielākā daļa skaņu tiek izmantotas savstarpējai saziņai. Tie ir gan trauksmes saucieni, gan uzmanības izrādīšanas skaņas, gan pakaļdzīšanās kliedzieni. Krauklis skaņu radīšanai izmanto ne tikai balsi, saziņai tiek lietota arī spārnu sišana un knābja klakšķināšana. Klakšķošo skaņu radīšana ir vairāk raksturīgāka mātītēm nekā tēviņiem.

Kraukļa smadzenes ir vienas no lielākajām starp visiem putniem. Tiem ir raksturīga spēja risināt neierastas situācijas, spēja imitēt un analizēt notiekošo.