Zebiekstes iela
Gada dzīvnieks 2022. gadā — zebiekste (Mustela nivalis)
Pa ceļam aplūko objektus (spied uz nosaukumiem, lai apskatītu):
>>>Valsts sociālās aprūpes centra Pļavnieku filiāle Zebiekstes ielā 12>>>

Lai arī iestādes nosaukums ir “Pļavnieki”, aprūpes centrs atrodas Dārzciemā, un to izdaiļo krāšņs dārzs.
Šajā ēkā uzturas bērni ar garīgās attīstības un smagiem funkcionāliem traucējumiem. Ja redzi mikroautobusu, kas kaut kur brauc – dod ceļu, lai bērni tiek ārpus savām četrām sienām!
>>>Atpūtas pauze veikalā Deglava ielā 110>>>

Laiks uzpildīties un nopūderēt degunu! Dodies “Rimi” virzienā un atpūtini kājas!
>>>Parks aiz Zebiekstes ielas 3>>>

Starp mājām slēpjas gandrīz mežs. Ieelpo, palūkojies apkārt – vai pateiksi, ka tepat blakus ir maģistrāle?
>>>Bērnudārzs “Māra” Sesku ielā 33 B>>>

Liela daļa apkaimes bērnu šeit ir pavadījuši jaukākās bērnības dienas.
Vai uz krāsainajām sienām redzi īpašo apkaimes zīmi ar sesku?
Tālākos takas punktus un to aprakstus skaties pēdējā lapā.
Zebiekste ir mazākais plēsēju kārtas (Carnivora) zīdītājs, sermuļu dzimtā (Mustelidae) iekļauta suga. Tulkojumā Mustela nivalis – sniega sermulis.
Zebiekste ir aptuveni sprīdi gara un 30–50 gramu smaga, kas padara to par pasaulē mazāko plēsēju. Ja mums būtu jāsalīdzina ar pasaulē lielāko plēsēju – balto leduslāču tēviņu, kas ir aptuveni pustonnu smags, – zebiekste ir aptuveni 10 000 reižu mazāka.
Viņai ir rūsgana spalva, īsas kājas, garš kakls un izstiepts ķermenis. Tāpat zebiekstei ir raksturīgas arī salīdzinoši lielas ķepas, kas mazajam plēsējam ļauj neiestigt sniegā. Tai ir spēcīgs sakodiens un proporcionāli lieli žokļi, kas palīdz noķert par sevi pat lielākus dzīvniekus. Dabā zebiekstes dzīvo aptuveni gadu, bet nebrīvē var nodzīvot pat trīs.
Zebiekste ir slaida, gara un veikla. Vasarā zebiekstes kažoks ir brūns ar baltu pavēderi, pakakli un pazodi, bet rudenī ziemeļu reģionu zebiekstes kažoks kļūst viscaur sniega balts.
Tā sastopama mežos, krūmājos, upju piekrastēs, stepes garajā zālē, lauksaimniecības zemēs un cilvēku apdzīvotajās vietās.
Zebiekste galvenokārt pārvietojas pa savu upuru — grauzēju un kurmju alām, virszemē uzturas maz. Ziemā mēdz ienirt sniegā, pārvietojas zem sniega un pēc kāda metra atkal iznirst virspusē.
