Pa ceļam aplūko objektus (spied uz nosaukumiem, lai apskatītu):

>>>Papeļu rinda Ilūkstes 25 A-Ilūkstes 29>>>

Pirms apmēram 50 gadiem te bija Rīgas robeža! Bet tagad par ceļa malu liecina papeļu rinda.

>>>Tornis Ilūkstes ielā 25 E>>>

Vai šajā tornī mīt kāda princese?

>>>TV tornis Apmetņu ielā 22>>>

Dārzciemam ir savs Eifeļtornis! Netici? Nostājies ar skatu uz rietumiem un ielas galā ieraugi Zaķusalas TV torni!

Vai šī nav lieliska vieta kādam foto?:)

>>>Tornis Rēzeknes ielā 39>>>

Vai Salātlapiņa dzīvo te un tūlīt tūlīt nolaidīs savu bizi?

>>>Kantainās tūjas Raicenes ielā 11>>>

Vai visam vienmēr ir jābūt apaļam?

>>>Tornis Plaužu ielā 11>>>

Vai šeit, lai uzbūvētu torni, kāds ticis iemūrēts?

>>>Francija Latvijā Plaužu ielā 6>>>

Vai te dzīvo imperatore?

>>>TV tornis Zvārtavas/Preiļu ielas stūrī>>>

Palūkojies uz rietumiem, laiks bildei ar vietējo Eifeļtorni!

>>>Savādie koki Preiļu ielā 24, 26 un 29>>>

Vai visam jābūt vienādam? Nē, tikai ne Dārzciemā!

Paskaties, kādi bērzi-palmas aug Preiļu ielā 24 un 26, bet egle-palma gozējas Preiļu ielā 29.

---

Tālākos takas punktus un to aprakstus skaties pēdējā lapā.

---

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga,  karpu dzimtas zivs.

Plaudi sauc arī par breksi. Šis nosaukuma variants, iespējams, ir cēlies no zivs nosaukuma vācu valodā.

Plaudis mājo saldūdens tilpnēs — dīķos, ezeros, kanālos, lēni plūstošās upēs un viegli sāļās upju ietekās jūrā. Uzturas pie gultnes, bedrēs, mierīgās atstraumēs. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos un slēgtos ezeros parasti nav sastopams.

Plauža ķermenis ir sāniski saplacināts, un tam ir augstu izcelts muguras kūkums. Zvīņas ir sudrabaini pelēkā krāsā, lai gan vecākas zivis iegūst bronzas krāsas toni, īpaši tās, kas dzīvo tīros ūdeņos. Spuras ir tumši pelēkas vai gandrīz melnas, tās nekad nav sārtas. Spuru krāsa ir viena no galvenajām pazīmēm, pēc kuras plaudi var atšķirt no citām līdzīgām zivīm.

Plauži mēdz uzturēties baros tuvu tilpes dibenam. Sevišķi lieli bari veidojas rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā plaudis ir mazaktīvs. Plaudim var novērot migrāciju līdz 440 km tālumā. Pārvietošanās ātrums migrācijas laikā ir 14 km diennaktī. Plaudis zināmu brīdi spēj izdzīvot ārpus ūdens. 

Plaudis nakts laikā barojas tīrākos un seklākos ūdeņos nekā dienas laikā. Tas barību meklē dūņās. Īpaši iecienīti ir trīsuļodu kāpuri, gliemenes un gliemeži. Lielākās zivis barojas ar mazākām zivīm.  Plaudis barojas arī ar ūdensaugiem un zooplanktonu.