Pa ceļam aplūko objektus (spied uz nosaukumiem, lai apskatītu):

>>>Piemiņas plāksne I. Kozakevičai A. Deglava ielā 52>>>

I. Kozakevičas un A. Deglava ielu stūrī 2024. gada janvārī tika uzlikta piemiņas plāksne. Ita Kozakeviča, pēc tautības poliete, aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontē, cīnījās par valsts neatkarības ideju un iestājās par nacionālo minoritāšu tiesībām. 

>>>Suņu pasts Nīcgales ielā 32>>>

Dārzciemā slēdza pastu nodaļu, bet Nīcgales un I. Kozakevičas ielu stūrī zālītē joprojām brīvi pieejams ir ļoti pieprasītais suņu pasts.

Izstaidzini turp arī savu suni!

>>>”Kukaramba” Aizvaru ielā 31>>>

Aizvaru ielā 31 acis priecē bērnudārza “Kukaramba” krāsas, bet uzmanies – pretējā mājā tevi jau vēro pamatīgs suns!

>>>Atpūtas pauze veikalā Lapsu ielā 6>>>

Laiks atpūsties! Ieej veikalā “Lidl”, lai uzpildītos un nopūderētu degunu.

Blakus ir arī lielā A. Deglava iela ar bagātu sabiedriskā transporta tīklu.

>>>Nams Stopiņu ielā 20>>>

Palūko, kāds vācu stila nams! Tādā varētu dzīvot kāds svešzemju barons:)

>>>Māja Stopiņu ielā 46>>>

Vai būtu ziema vai vasara, bet spainīšos zied virši, sauļojas atraitnītes vai rotājas egļu zari. Un dārzs ir piepildīts neparastiem augiem.

---

Tālākos takas punktus un to aprakstus skaties pēdējā lapā.

---

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) ir visbiežāk izplatītā plēsēju suga Latvijā, kas pārtiek galvenokārt no peļveidīgajiem grauzējiem un citiem nelieliem dzīvniekiem, kā arī posta uz zemes ligzdojošo putnu ligzdas. Šis plēsīgais dzīvnieks ir apveltīts ar labu ožu un izcilu dzirdi, peles pīkstēšanu tās var sadzirdēt no 140 metru attāluma.  

Sastopama vienmērīgi visā valsts teritorijā. Lapsas dzīvo gan monogāmos pāros, gan ģimenēs (viens tēviņš + divas līdz piecas mātītes vai mātīte kopā ar citām mātītēm – palīdzēm, kuras pašas nevairojas), gan atsevišķi pa vienai. Katrai lapsai ir sava teritorija, kurā tā izmanto vairākas alas.

Uzturā lieto pat līdz 300 dažādu dzīvnieku sugu, kas galvenokārt tomēr ir peļveidīgie grauzēji, uz zemes perējošie putni un to olas, zaķi, mājputni, dažādi kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, abinieki, rāpuļi un augu barība. Nereti mēdz mest kāru aci arī uz stirnu mazuļiem, nepieskatītām kaķu (un suņu) barības bļodiņām.

Rudā lapsa ir augumā lielākā un atpazīstamākā no visām lapsu sugām un ir otrs izplatītākais sauszemes zīdītājs pasaulē.

Rudajai lapsai ir 45 pasugas un starp visām plēsēju sugām tai ir vislielākais ģeogrāfiskais izplatības areāls.

Lapsas spējīgas pielāgoties un izdzīvot dažādās vidēs un apstākļos. 

Lapsu kuplā, garā aste kalpo kā stūre un palīdz noturēt līdzsvaru, skrienot, peldot vai strauji mainot virzienu, vajadzības gadījumos lapsas ir labas peldētājas. Vajadzības gadījumā tās spēj uzskriet zemu koku zaros.

Ļoti uzņēmīgas pret kašķi un trakumsērgu – var veicināt šo slimību un parazītu izplatību.

Kažoks lapsai ir kupls. Ziemā tas, protams, daudz biezāks nekā vasarā. Ķermeņa segas krāsa virspusē – pamatā ruda. Pakakle un krūtis – allaž baltas, parasti arī astes gals ir balts. Lapsa nereti redzama dienā, tomēr maksimumu šī zvēra aktivitāte parasti sasniedz tumšajā diennakts periodā.

Dzīvnieks ir ne vien manīgs, bet parasti arī uzmanīgs un bieži vien izmanīgs. Ne velti latviešu folklorā lapsa tiek dēvēta par kūmiņu (kūmiņš nozīmē: viltnieks).