Jenotu iela

Jenotu iela

>>>Garāžas Jenotu ielā 5>>>

Mūsdienās gandrīz vairs neredzēsi šādas garāžas. Un palūko, kāda aizsardzība pret ūdeni ir piekaramajām atslēgām!

Starp citu, Jenotu ielā 5 ieraudzīsi siltumnīcu, kas atrodas ēkas otrajā stāvā.

>>>Dārzciema iela 9-23>>>

Ejot tālāk, saskaiti abās ielas pusēs redzamās unikālās Dārzciema un Dārzciema ielas zīmes! Vai saskati starp tām atšķirību?


Tālākos takas punktus un to aprakstus skaties pēdējā lapā.


Jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jenots ir neliels dzīvnieks ar masīvu ķermeņa uzbūvi un salīdzinoši īsām kājām. Raksturīgākā ārējā jenota pazīme ir melnais matojums ap acīm, kas līdzinās brillēm, ko mēdz saukt par bandīta masku

Jenots spēj nostāties uz pakaļkājām, kamēr ar priekšķepām tas pārbauda vai manipulē ar dažādiem priekšmetiem. Tā kā kājas, salīdzinot ar ķermeni, ir īsas, tas nespēj ātri skriet vai tālu lekt. Jenots īsā distancē skrien ar ātrumu 16—24 km/h. Tas labi kāpj kokā un, neskatoties uz savu masīvo augumu, spēj nokāpt no koka ar galvu uz leju.

Jenots labi peld, un peldot tā ātrums ir 4,8 km/h. Tas var atrasties ūdenī stundām ilgi. Jenotam ir ļoti laba termoregulācija, viņš var sevi atvēsināt gan svīstot, gan elsojot.

Tā kā jenots ir visēdājs, tā zobi nav tik asi un ilkņi nav tik gari kā tipiskiem plēsējiem, kā arī dzerokļi nav tik plati kā zālēdājiem.

Jenotam ir izkopta vokalizācija, zinātnieki izšķir 13 dažādas skaņas, no kurām 7 izmanto mātes ar mazuļiem. Viena no tām ir putniem līdzīga vidžināšana. Šādu skaņu izdod tikko dzimuši mazuļi.

Vissvarīgākā jenota maņa ir tauste. Priekšķepas ir īpaši jutīgas, tās sargā stingra, izturīga, ragaina, bet plāna āda, kas samirkstot kļūst elastīga. Jenota ķepām ir 5 pirksti, un starp tiem ir peldplēves. Jenots barību vienmēr pārbauda ar savām priekšķepām, to iztaustot, apgrozot, un daļas, kas viņam nepatīk, atdala un aizmet. Tā plaukstas kļūst īpaši jutīgas zem ūdens, jo ūdens stingro ādu mīkstina.