Cielavu iela
Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijas nacionālais putns.
Pa ceļam aplūko objektus (spied uz nosaukumiem, lai apskatītu):
>>>Cietoksnis Cielavu ielas vidū>>>
Spēle ir sākusies!
Pirmkārt, jā, šī tiešām ir iela!
Otrkārt, apmēram tās vidū (Pildas ielas 83 sētas pusē) atrodi viduslaiku pili! Vai ieraudzīji?
>>>Putniņi Kārsavas ielā 39>>>
Čiv-čiv!
Vai putniņus uz sētas pamanīji?
>>>Melnais manekens Kārsavas ielā 20>>>
Tevi te sveicina un apkārtni vēro…. manekens.
>>>Bruņinieks Kārsavas ielā 20A>>>
Pils nav nemaz tik tālu, bet te ciemoties atnācis bruņinieks!
Tālākos takas punktus un to aprakstus skaties pēdējā lapā.
Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības ornitologi 1965. gadā nolēma, ka nacionālais putns būs baltā cielava. Starptautiskā putnu aizsardzības padome šo lēmumu apstiprināja 1969. gadā. Balto cielavu kā emblēmu izmanto Latvijas Ornitoloģijas biedrība (1985) un Latvijas Dabas muzejs (1845).
Cielavas ir nelieli cielavu ģints, cielavu dzimtas, zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputni ar slaidu ķermeni, garām kājām un ļoti garu asti. Astes garums ir gandrīz puse no ķermeņa kopējā garuma. No citiem putniem labi atšķiramas pēc raksturīgā ķermeņa krāsojuma un uzvedības. Viena no tipiskākajām cielavu īpašībām ir gandrīz nepārtraukta astes cilāšana. Cielavas barojas un ligzdo uz zemes.
Latvijā sastopamas 4 cielavu ģints sugas: baltā cielava, dzeltenā cielava, pelēkā cielava un citroncielava.
Latvijā bieži sastopams putns, kurš labprāt ligzdo apdzīvotās vietās laukos, pilsētās, pilsētu nomalēs, jūrmalas liedagā un niedrājos. Cielava asociējas ar lauku sētas vidi, cildināta un apjūsmota folklorā. Tā simbolizē latvisko raksturu – čaklumu, kustīgumu un spēju pielāgoties.
Baltā cielava ļoti viegli atšķirama no citām cielavu sugām, jo tās krāsojumu veido tikai baltā, melnā un pelēkā krāsa.
Baltās cielavas tēviņš dzied. Šīs sugas putnu dziesma ir grūti aprakstāma čivināšana vai vienkāršs “clī-vit” (uzsvērta otrā zilbe). Bieži vien putni dzied lidojot.