Dārzciema apkaime svin savu simtgadi Rīgas sastāvā

Dārzciema apkaime svin savu simtgadi Rīgas sastāvā

Bet kā radās Dārzciems un kā tas tika pievienots lielpilsētai?

18. gs. beigu kartēs tagadējā Dārzciema teritorija apzīmēta kā zosu ganības. Un, nudien, sākotnēji Dārzciems nebija vis nekāds ciems, bet gan purvaina teritorija, kuras pļavās apkārtējo māju saimnieki ganīja zirgus, govis un citus lopus, netālu no Ilūkstes ielas pēcāk arī pletušies kolhoza lauki. Iedzīvotāji vēl tagad Dārzciemu atceras kā grāvjainu apvidu, kur varējuši ar piepūstu kameru peldēt pa ūdeni no viena ielas gala līdz otram un māju tuvumā iet lasīt dzērvenes. Par šo joprojām atgādina iedzīvotāju applūstošie pagrabi...

Purvi, pļavas un lopi gan nebija vienīgā Dārzciema mantība — tagadējā Slāvu apļa rajonā atradušies Pulvera pagrabi, netālu no tiem, tagadējās Lubānas un Slāvu ielas krustojumā, bijis Pura krogs, bet virzienā vairāk uz Matīsa kapu pusi  rindojās veselas trīs muižas — Zēmunda muiža (Seemundshof, Mühlenhof), Jāņa pusmuiža (Johannenhof) un Lāču muiža (Bärenhof / Morgensterns Hof). Jāņa pusmuiža vārdu devusi tagadējai dzelzceļa stacijai “Jāņavārti”, bet par Lāču muižu pirms pārdesmit gadiem vēl liecināja Lāču muižas tirgus un tāda paša nosaukuma sabiedriskā transporta pietura. Agrākās 55. vidusskolas skolēni vēl atceras veco muižas ēku un pie tās esošo dīķi, pa kura nogāzēm esot uz skolas somām šļūkājuši, un arī ēkas nojaukšanu, kurā paši piedalījušies.

Dārzciema muižas 1915. gada kartē. Avots: http://kartes.lnb.lv/

Dārzciema muižas 1915. gada kartē.

Avots: http://kartes.lnb.lv/

Dārzciema muižiņas 1930. gada Rīgas kartē.

Avots: http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Darzciems/LacuMuiz.htm.

Dārzciema karte.
Lāču muiža, Matīsa kapi un Dārzciema ielas 1929. gada kartē. Avots: http://kartes.lnb.lv/.

Lāču muiža, Matīsa kapi un Dārzciema ielas 1929. gada kartē.

Avots: http://kartes.lnb.lv/.

Pēc 1923. gadā arhitekta Arnolda Lamzes vadībā izstrādātā Rīgas ģenerālplāna pilsētas perifērijā bija paredzēta vienīgi ekstensīva mazstāvu apbūve jeb dārzu pilsētas klajais apbūves veids, kas dienvidos un austrumos stiepās līdz Dolei, Baltezeram un Ropažiem. Šai zonā iekļaujas arī lielākā daļa Dārzciema apbūves. Tādējādi apkaimei radās nosaukums, un tā 1924. gadā tika iekļauta Rīgas pilsētas robežās.

Vairāk par Dārzciema apkaimes vēsturi lasiet tepat mūsu vietnē: https://darzciemaapkaime.lv/?p=10.


Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *